“Parkin’son”

Džulio D’Anna, Stefano D’Anna (Itālija)

Otrdien, 18. jūnijā, 19.00 / Dailes teātra Mazajā zālē

 

Koncepcija un režija: Džulio D’Anna

Izveide un priekšnesums: Džulio D’Anna un Stefano D’Anna

Producents un režisora asistents: Agnese Rozati

Orģinālais skaņu ieraksts: Mārtens Bokslags

Gaismas un scenogrāfija: Terēzija Knevele, Daniels Kabajero

Producents: Fondazione Musica per Roma, stichting Gillen

Sadarbībā ar: Officina Concordia and Civitanova „Casa delle Danza”

Atbalsta: Danceworks of Luana Bondi-Ciutti, Anna Maria Quinzi

 

Festivāla Premio Equilibrio Roma labākais projekts 2011. gadā

 

Ko stāsta divi ķermeņi, vienlaikus vienam pārstāvot nākotni un otram – pagātni?

Izrādes Parkin’son mākslinieki ir 64 gadus vecs terapeits bez dejas pieredzes un 33 gadus vecs horeogrāfs: blakus nostādītas divas paaudzes, tēvs un dēls, kas ar saviem ķermeņiem stāsta savu stāstu.

Tēvs un dēls D’Annas gluži kā Džuzepes Pontidžas (Giuseppe Pontiggia) stāstā “Neievērojamu cilvēku dzīves” (Vite di uomini non illustri) pēta savas attiecības uz skatuves: tā ir personisku notikumu kolekcija, kas tiek uzticēta skatītājam caur ādas līnijām, caur divu asinssaitēm un dziļi personiskiem stāstiem vienotu ķermeņu aprisēm.

Abu vīriešu dzīvesstāsti, apvīti ar kustību, veido partitūru, kas plūstoši pāriet no teātra abstraktajā, kur slimība nosaka robežas, kas jāpārvar. Projekta pamatā ir vēlme parādīt ierobežojumus kā iespēju un izstāstīt divus stāstus, sekojot tipiskai hronoloģijai, ko izmanto, stāstot par ievērojamiem cilvēkiem – izceļot brīžus un faktus, kas no svešinieku skatupunkta varētu šķist nesvarīgi, bet tie šie brīži padara esamību neaizmirstamu.

Izrāde Parkin’son vienlaikus ir gan dienasgrāmata, gan manifests, kas ielūkojas nākotnē, kur pagātne, tagadne un pati nākotne saplūst caur personiskiem un zinātniskiem priekšstatiem.

 

„Viena no manām pirmajām bērnības atmiņām ir mans tēvs, kas vada mašīnu un dzied Il mondo („Pasaule”)…”

Related Posts

No Comments

Leave a Reply