Divpadsmit Improvizācijas mirkļi

Laiks dejot: improvizācijas, skices

03.12.2010. 19:00 – 04.12.10. 7:00

Kādā intervijā Nancy Stark Smith stāstīja par Round Robin struktūru, kas dejota divdesmit piecas stundas. Mani sajūsmināja tāda maratona iespējas.

Zināju, ka kontaktimprovizācijas festivālos džemošana notiek līdz rītam, bet divdesmitpiecstundnieks raisīja manī pārdomas par to, kā mainās uzmanības kvalitāte un enerģijas sadalījums, zinot, ka tāls ceļš ejams. Parasti mēs izspļaujam pirmo sakrāto un piekusuši dodamies prom. Bet tad, es domāju, kā būtu dejot ar domu, ka pat džemojot tu tomēr radi kaut ko apzināti, ka neej prom pēc pimajām noguruma vai apnikuma pazīmēm, ka nedomā par nākošo rītu, ka esi esošajā mirklī, kas ilgst vismaz desmit stundas.

Lai vai kā kopā ar dažiem entuziastiem, kas beigās izrādījās ap četrdesmit cilvēkiem, nolēmām izmēģināt džema maratonu, kas sākās 3.decembra vakarā Latvijas Kultūras koledžā. Mūsu mērķis šoreiz bija džemot līdz pat nākošam rītam, nepārtraucot enerģijas ķēdi. Dažādas un interesantas bija arī skatuviskās improvizācijas 1.daļā, kuras bija strukturāli sagatavotas, bet risinātas uz vietas – tagad un šeit. Liekas, arvien tuvāk Laiks dejot: improvizācijas, skices tuvojas savai būtībai – lēkt mirklī, nebaidoties par neveiksmēm.

1.daļā mūs priecēja LKA 4.kursa studenti ar improvizācijas struktūru, kas veltīta gaismai. Viens gaismas stars deva dažādas iespējas, kā skatīt kustību un cilvēka ķermeni – detalizēti un vispārēji, tuvu – liekot ēnām dejot pār cilvēku un tālāk – ļaujot telpai būt galvenajā lomā. Pusstundā katrs varēja gremdēties atmosfēriskā ilūziju pasaulē, ko krāsaināku radīja psihodēliskās mūzikas pārstāvis Japānas Kaķis. Savas improvizācijas piedāvāja arī Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļas 1. un 2.kursa studentes. Labas idejas struktūras izveidošanai ļāva ar interesi sekot nepieredzējušo, bet spilgto dejotāju priekšnesumam. Ineses Auziņas aicināto draugu grupa piedāvāja improvizāciju – spēli, ļaujot lozēm izlemt divu minūšu ilgo improvizāciju tēmu un dalībniekus. Agnese Bordjukova, Ilze Zīriņa un Marta Lortkipanidze piedāvāja piecu minūšu improvizāciju par tēmu ” sveiks” , kā uz vietas izrādījās . Marta ir mūziķis, tāpēc klavieres bija vēl viens improvizācijas dalībnieks.

No deviņiem sākām džemot līdz pat septiņiem rītā. Mums palīdzēja Nancy Stark Smith radītā UNDERSCORE struktūra. Labs pamats, lai kopā veidotu nepārtrauktu enerģijas ķēdi visu nakti. Stipri bija tie mirkļi, kad ap trijiem naktī nogurums grasījās būt stiprāks par apņēmību turpināt, bet tad – nododot stafeti no pāra pārim pagurums atkāpās un tā vietā stājās jauni un interesanti mirkļi. Mums pievienojās arī Iļja Šnevejs ar saviem draugiem, kas, radot dzīvo mūziku un džemojot gan savā starpā, gan kopā ar mums, spēlējās ar grupas dinamiku.

Septiņos no rīta, kad apkopēja jau nāca uz darbu, lai veiktu savu ikdienas darbu, mēs – pārguruši, bet gandarīti teicām viens otram paldies un ļenganām kājām devāmies mājup. Mani sildīja apziņa, ka KI dejotāji Latvijā ir izturīgi, radoši un pamazām veidojas īsta komanda, kurā cilvēki var paļauties viens uz otru, atbalstīt otru un dejot kopā.

Paldies visiem, kas piedalījās,

Ilze Zīriņa

Related Posts

No Comments

Leave a Reply